Nozares aktualitātes 2024.gada 31.jūlijā

👨🏻‍🌾 Otrdien, 30. jūlijā, likviditāte Baltijas kviešu tirgū atbalstīja 12,5% proteīna pārtikas kviešu cenas, taču tirgus interese vairāk bija vērsta uz zemāka proteīna graudiem. Baltijas izcelsmes 11% proteīna kvieši nosūtīšanai uz Maroku augustā uz CFR nosacījumiem tika tirgoti ar 2 EUR/t prēmiju pie Parīzes biržas septembra nākotnes līgumu cenas. Tas notika pēc tam, kad Marokai sāka trūka fiksētas cenas darījumu piedāvājumi no tipiskajiem piegādātājiem, piemēram, Francijas vai Melnās jūras reģiona. Tomēr pieprasījums tuvākajā laikā varētu samazināties, jo pietiekami lieli krājumi Marokas ražotnēs varētu ietekmēt pārstrādātāju pieprasījumu līdz augusta otrajai pusei. 11,5% proteīna kvieši tika tirgoti par aptuveni 6–7 EUR/t lētāk nekā 12,5% proteīna Baltijas valstu pārtikas kvieši piegādei no augusta beigām līdz oktobrim.

👨🏻‍🌾 Lietavas Vācijā un Polijā kavē ražas novākšanu un var novest pie tā, ka daļa produkcijas tiks zaudēta. Neskaidrība par Eiropas 2024./2025. gada kviešu ražu kavē tirdzniecības interesi.

👨🏻‍🌾 Tiek prognozēts, ka Ķīnas galveno kviešu ražošanas reģionu tuvākajās dienās sasniegs spēcīgas lietusgāzes. Tas varētu ietekmēt loģistiku un radīt potenciālus riskus sējumiem. Ja pagājušās sezonas kvalitātes problēmas atkārtosies arī 2024./2025. gada ražā, Ķīnas pieprasījums pēc importa varētu pieaugt virs pašreizējām prognozēm. Pašreizējo konkurences apstākļu dēļ iespējamais imports varētu būt no ASV.

👨🏻‍🌾 Nesenās vētras Latvijā un Lietuvā kavē kviešu ražas novākšanu Baltijas reģionā. Tiek lēsts, ka vērta sabojājusi vairāk nekā 30% nenovākto ziemas kviešu platību Latvijā, taču nodarītā kaitējuma apmēri pagaidām nav skaidri zināmi, jo daļa lauksaimnieku jau bija sākuši novākt ražu, īpaši Latvijas dienvidos. Zemnieki Lietuvā visticamāk jau bija novākuši vairāk ziemas kviešu platību nekā Latvijā.

👨🏻‍🌾 Aizvadīto plūdu un negaisa dēļ Zemgalē cietuši 350 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās platības. Mazāk skartas tās saimniecības, kur laukos ir sakārtotas meliorācijas sistēmas, taču daudzviet tās nav spējušas novērst lauku applūšanu un raža iet bojā. Vairāk informācijas: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.07.2024-zemgale-dabas-stihijas-del-cietusi-350-000-hektari-lauksaimniecibas-zemes

👨🏻‍🌾 Šobrīd var prognozēt, ka pirmdienas vētrā būs cietis gan ražas apjoms, gan graudu kvalitāte. Daudzviet nenokultā labība ir sagāzta veldrēs, un lauki ir applūduši. Kopumā Latvijā šīs vasaras karstie un sausie laikapstākļi ir negatīvi ietekmējuši graudu kvalitāti. Agrie ziemas kvieši ir nokaltuši par ātru un nav paspējuši nobriest, nesasniedzot potenciālo ražas apmēru un kvalitāti, graudos nepaspējot izveidoties lipeklim. Vairāk informācijas: https://www.db.lv/zinas/dobeles-dzirnavnieks-sogad-labibas-kvalitate-loti-atskiras-dazadam-skirnem-un-saimniecibam-517403

👨🏻‍🌾 Jūlijā pirms vētras notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecināja, ka vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt nedaudz virs 4 t/ha, ziemas rapšiem ap 1,9 t/ha, ziemas miežiem – 3,3 t/ha, rudziem un tritikālei – ap 4 t/ha. Nokrišņu daudzums, kas šīs nedēļas vētrā nolija 12 stundu laikā Jelgavā un Olainē, bija vairāk nekā 200 mm. Kopā ar stiprā vēja brāzmām, kas jūras līča piekrastē un Rīgā sasniedza 30 līdz 32 un Zemgalē 26 līdz 28 m/s, radīja plašus postījumus. Vairāk informācijas: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/30.07.2024-lauku-apsekojums-dabas-stihija-sagande-ceribas-uz-labu-razu.a563275/