Nozares aktualitātes 2024.gada 8.aprīlī

👨🏻‍🌾 Piektdienas, 5. aprīļa, vakarā kviešu cena Parīzes birža māja tirdzniecības sesijas ligumiem pieauga par 3 EUR/t un sasniedza 203 EUR/t. Neskatoties uz “Euronext” nākotnes līgumu cenu kāpumu, Eiropas Savienības un Krievijas 12,5% proteīna kviešu cenas turpināja izlīdzināties. Pārdevēji Konstantas, Varnas un Burgas ostās piektdien pievienojās tiem Eiropas tirgotājiem, kas samazināja savus 12,5% proteīna kviešu piedāvājumus. Cenu piedāvājumi aprīļa-jūnija sūtījumiem samazinājās līdz “Euronext” maija nākotnes līgumu cenai, dienas izteiksmē samazinoties par 4 EUR/t. Šis cenu samazinājums seko pagājušās nedēļas notikumiem, kad samazinājās tirgotāju piedāvājumi 12,5% proteīna kviešiem uz FOB nosacījumiem no Polijas un Baltijas ostās. Maija nākotnes līgumu ietvaros tie pēdējoreiz bija pieejami ar 4 EUR/t prēmiju.

👨🏻‍🌾 Eiropas kviešu eksports aizvien atpaliek no iepriekšējo gadu vidējo rādītāju tempa, kas pastiprina faktu par krājumu pārnesi uz jauno eksporta sezonu. Francija līdz marta beigām eksporta apjomos atpaliek par 2.5M t kviešu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt Vācija atpaliek par 0.7M t, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Rumānija un Polija eksporta tempus ir palielinājušas uz Ukrainas kviešu pārkraušanas rēķina. Baltijas valstis savus eksporta tempus ir spējušas pielīdzināt iepriekšējo gadu rādītajiem, neskatoties, ka sezonas sākuma eksports ievērojami atpalika – līdz marta beigām Baltijas valstis ir eksportējušas 4.2M t kviešu, kur galvenie gala mērķi ir bijušas Āfrikas valstis. Baltijas valstis šobrīd ieņem stabilu trešo vietu Eiropa starp lielākajiem kviešu eksportētajiem.

👨🏻‍🌾 Eļļas augu imports Eiropā, salīdzinot pēdējo piecu gadu vidējiem rādītajiem, atpaliek par ~3M t, kas nozīmē, ka Eiropai nav izdevies kāpināt importa tempus kopš marta sākuma, bet importa tempi ir samazinājušies vēl vairāk. Eļļas augu importa lielākais samazinājums aizvien novērojas rapšu importā, kas uz marta beigām atpaliek par 2M t salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Martā Eiropa ir ievedusi tikai 75 000 t rapšu, kas ir uz pusi mazāk kā februārī un decembrī. Otra lielākā produktu grupa ir saules puķu sēklas, kuru imports atpaliek par 1,5M t salīdzinot ar iepriekšējo gadu.  

👨🏻‍🌾 Gan Latvijā, gan Lietuvā jaunā raža ir labā stāvoklī, taču pagaidām ir maz piedāvājumu, jo vietējie pārdevēji gaida, kādi būs laikapstākļi jūlijā. Par 12,5% proteīna kviešu pārdošanu tuvākajos mēnešos konkurence varētu būt īpaši smaga. Prognozes norāda uz gandrīz vai rekordlieliem Krievijas kviešu apjomiem, kas eksportam pieejami aprīlī un maijā. Jaunākie dati par Krievijas jauno ražo liecina, ka tā varētu sasniegt 92,1 miljonus tonnu, kas ir par 2 miljoniem tonnu vairāk nekā tika lēsts iepriekš. Vairāki pārdevēji piektdien piedāvāja Krievijas 12,5% proteīna kviešus par 214 USD/t uz FOB nosacījumiem Novorosijskā maijā. Tas joprojām ir zem Eiropas Savienības izcelsmes graudu cenām.

👨🏻‍🌾 11,5% proteīna kviešu tirgū ceturtdienas izmaiņas cenās Dienvidaustrumāzijā uz CFR noteikumiem ļāva “Panamax” kuģiem ar Ukrainas kviešiem pieprasīt nelielu piemaksu salīdzinājumā ar “Handysize” kuģiem, kas tika piedāvāti nedēļas sākumā. “Panamax” ar 11,5% proteīna kviešiem Pivdenijas, Odesas un Čornomorskas ostās bija pieejami par 200 USD/t uz FOB nosacījumiem iekraušanai maija beigās.

👨🏻‍🌾 Paredzams, ka Turcija jaunajā tirdzniecības gadā ieies ar lielākiem kviešu krājumiem nekā vidēji iepriekš, kā rezultātā 2024./2025. gada sezonā imports samazināsies par 1 miljonu tonnu. Krievijas kvieši šī tirdzniecības gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 80% no Turcijas importa.

👨🏻‍🌾 Austrālija februārī eksportēja mazāk graudu nekā janvārī. Tas lielā mērā ir saistīts ar Ķīnas miežu sūtījumu samazinājumu, bet vienlaikus pieauga eļļas auga canola eksports. Austrālijas kviešu eksports februārī samazinājās līdz 2,3 miljoniem tonnu, bet tas joprojām ir otrs lielākais apjoms mēnesī kopš jūlija. Jau trešo mēnesi pēc kārtas lielākais Austrālijas kviešu importētājs februārī bija Ķīna. Austrālijas miežu eksports februārī samazinājās gandrīz uz pusi, sarūkot no 926,3 tūkstošiem tonnu janvārī līdz 498,9 tūkstošiem tonnu februārī. Gandrīz visu kritumu izraisīja Ķīnas pasūtījumu samazinājums. Ķīna no novembra līdz februārim importēja 2,95 miljonus tonnu Austrālijas miežu. 👨🏻‍🌾 Tiek lēsts, ka šajā tirdzniecības gadā Ķīna importēs gandrīz pusi Austrālijas miežu. Austrālijas canola eksports februārī pieauga līdz 762,9 tūkstošiem tonnu, kas ir par 80% vairāk. Lielākais importētājs bija Japāna, kas no janvāra palielināja importu vairāk nekā divas reizes, kompensējot sūtījumu kritumu uz Nīderlandi.

👨🏻‍🌾 Latvijā šogad pirmajā ceturksnī no Krievijas importēti 158,3 tūkstoši tonnu graudaugu produktu, kas ir par 39,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Šogad importēto graudaugu vērtība sasniedz 27 miljonus eiro, kas ir par 6,2% mazāk nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Vairāk var uzzināt šajā rakstā: https://www.tvnet.lv/7995576/latvija-no-krievijas-pirmaja-ceturksni-importeja-ieverojami-vairak-graudaugu-produktu-neka-pern

👨🏻‍🌾 Vidēji saimniekam ik gadu putni izposta sējumus 20 līdz 50 hektāru platībā. Dabas aizsardzības pārvalde ik gadu kompensē zemniekiem zosu radītos postījumus, piemēram, 2023. gadā zemniekiem tika izmaksāti vairāk nekā 130 tūkstoši eiro. Vairāk par šo var uzzināt šeit: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2024-zemniekus-satrauc-zosu-baru-postijumi.a549194/

👨🏻‍🌾 No 25. aprīļa līdz 27. maijam Lauku atbalsta dienests aicina iesniegt projektus, lai saņemtu atbalstu investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” divos apakšpasākumos: “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās” un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”. Šeit pieejams ieraksts vebināram par šo programmu: https://www.lad.gov.lv/lv/jaunums/pieejams-atbalsts-investicijam-energoefektivitates-atjaunojamas-energijas-un-emisiju-samazinasanas-merkiem-vebinara-ieraksts

👨🏻‍🌾 19. aprīlī lauksaimnieki ir aicināti piedalīties vebinārā, kura laikā Lauku atbalsta dienesta speciālisti pastāstīs par pieteikšanos platību maksājumiem, nosacījumiem to saņemšanai, kā arī gaidāmajām izmaiņām 2024. gadā. Vebinārs tiek organizēts tiešsaistē, tajā var piedalīties dienesta mājaslapā un “YouTube” kontā. Jautājumus vebināra laikā varēs uzdot rakstiski “YouTube” tiešsaistes tērzēšanas logā. Pēc vebināra būs pieejams tā ieraksts.